Drīz sāksies ražas novākšana – kāda ir situācija laukos?

Auksts un lietains pavasaris, salīdzinoši vēla smidzināšana ar augu aizsardzības līdzekļiem, zemākas mēslošanas normas un pirms nedēļas piedzīvotā vētra negatīvi ietekmēja šī gada ražu un tās kvalitāti. Kamēr elevatorā pienāk pirmās jaunās ražas graudu tonnas un daudzviet kombaini tikai gatavojas doties uz laukiem, paskatīsimies, kā gatavojas šī gada raža.

Ziemāju kultūraugi pašlaik dažādos valsts reģionos izskatās ļoti atšķirīgi. Vētra, kas plosījās nedaudz vairāk kā pirms nedēļas, kad diennaktī nolija pusmēneša norma, kā arī spēcīgais vējš postīja ražu, tādejādi zaudējot aptuveni pusmiljonu tonnu graudu. Īpaši cieta senāk selekcionētās šķirnes, kas nespēja izturēt spēcīgo vēju un stipras lietusgāzes. Pat ja laikus tika izmantots augšanas regulators un izvēlēta zemāka graudu šķirne, tām ir grūti pretoties šādām dabas stihijām. Šobrīd veldrē esošiem augiem ir ievērojamāks risks zaudēt kvalitāti, jo lielākā daļa vārpu atrodas ūdenī. Ziemas kviešu kulšana sāksies tikai nākamās nedēļas beigās.

Sākusies ziemas miežu kulšana – graudi gatavi novākšanai, taču daudzos reģionos to mitruma saturs joprojām ir diezgan augsts. Vietām zemniekiem vēl nav iespējas uzbraukt uz lauka, jo ir ļoti slapjš un smagā tehnika grimst.

Ziemas rapsis zemniekiem šobrīd rada daudz jautājumu, jo tā veģetācija ir ieilgusi. Vēsturiski ziemas rapsis sāka nogatavoties jūlija pirmajā nedēļā, un šodien dažos Lietuvas laukos ir vērojams pilnībā zaļš ziemas rapsis. Šādu ilgstošu nogatavināšanu varēja izraisīt kaitēkļu un slimību radītie bojājumi, kad augs, cenšoties izdzīvot, uzņēma pēc iespējas vairāk ūdeni. Lielākos zaudējumus ziemas rapsim nodarījuši pelēkās puves un krustziežu stublāju smecernieka radītie bojājumi. Nākamās nedēļas sākumā pirmajam rapsim vajadzētu ierasties elevatoros. Pagaidām izskatās, ka rapsim sola labu ražu, tādu pašu vai pat labāku nekā pērn. Tomēr, visticamāk Lietuvā, šogad zemnieki ziemas rapšus sēs mazāk, jo daudzviet ieilgusī ražas novākšana, kas aizkavējusies par divām, vietām trīs nedēļām, neļaus ievērot agrotehniskos sējas termiņus.

Ne tikai graudaugi, bet arī lauku pupas un zirņi piedzīvoja lielu šoku. Lai gan augšanas sezonas sākumā tika prognozēti ideāli apstākļi augu attīstībai, lielāko daļa kultūraugu platības tika pakļautas tiem pašiem apstākļiem kā ziemāji. Apmēram 20 % no Lietuvā iesētajām pupām un ap 70 % no iesētajiem zirņiem ir veldrē. Nodarītie zaudējumi vēl tiek aprēķināti.

Veicot secinājumus par šo sezonu, var teikt, ka to atcerēsimies vēl ilgi – it īpaši Ukrainā aizsāktā kara, mēslojuma ražošanai nepieciešamo izejvielu augstās cenas, kā arī neparasti aukstā un lietaino pavasara laikapstākļu dēļ. Taču daži lauksaimniecībā nodarbinātie spēj labāk pielāgoties pārmaiņām un izturēt izaicinājumus nekā citi.

Tāpēc vēlam vislabāko iespējamo ražu un veiksmīgu tās novākšanu!