Graudu tirgus 24.nedēļas ziņas – Pasaules jaunumi

Eiropas biržas nākotnes līgumi

	Sākuma cena	Beigu cena	Cenu izmaiņas
Kvieši (septembris)	204,75 EUR/t	202,75 EUR/t	198,00-205,25 EUR/t
Rapsis (novembris)	491,00 EUR/t	499,50 EUR/t	482,50-500,00 EUR/t

Pagājušajā nedēļā biržā septembra kviešu nākotnes līgumu cena samazinājās par 0,98 %, sasniedzot 202,75 EUR/t. Savukārt novembra rapša nākotnes līgumu cena pieauga par 1,73 %, sasniedzot 499,50 EUR/t.

Jaunumi

Krievija: Analītiķu kompānija SovEcon prognozē, ka Krievijas kviešu raža šogad palielināsies par 1,8 milj. t sasniedzot 82,8 milj. t. Galvenais pieauguma iemesls ir labvēlīgi laika apstākļi valsts dienvidu reģionos. Lai gan atsevišķi apgabali, piemēram, Rostovas apgabals, joprojām izjūt nelabvēlīgu apstākļu ietekmi, kopējā situācija liecina par labu (lai gan ne ideālu) ražu. Vienlaikus ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) ziņo par zemākiem sākotnējiem kviešu krājumiem Krievijā, kas savukārt veicina globālo krājumu samazināšanos.

ASV: Ziemas kviešu stāvoklis turpina uzlaboties – šonedēļ 54 % ražas novērtēta kā laba vai ļoti laba, salīdzinot ar 52 % pagājušajā nedēļā un 47 % attiecīgajā periodā pērn. Arī pavasara kviešu stāvoklis uzlabojies – līdz 53 % (salīdzinot ar 50 % iepriekš). Ražas novākšana gan ir tikai sākuma stadijā – līdz 9. jūnijam novākti vien 4 % ražas.

Indija: Indijas valdība informē, ka 1. jūnijā valsts kviešu krājumi sasniedza 36,9 milj. t, ievērojami pārsniedzot gan pagājušā gada rādītāju (29,9 milj. t), gan valdības noteikto mērķi (27,6 milj. t līdz 1. jūlijam). Šāds pārpalikums vismaz īstermiņā samazina nepieciešamību pēc kviešu importa.

Globālais konteksts: USDA savā jūnija ziņojumā pasaules kviešu tirgu gaidāmajai ražai raksturo šādi:

• mazāki krājumi: pasaules kviešu krājumi ir par 3 milj. t mazāki, sasniedzot 262,8 milj. t. Krājumu samazinājums vērojams Krievijā, ASV, Irākā un Turcijā.
• augstāka raža: Indijas kviešu raža pieaugusi līdz rekordlielam 117,5 milj. t apjomam. ES prognoze palielināta līdz 136,6 milj. t, galvenokārt pateicoties labvēlīgiem laika apstākļiem Spānijā.
• lielāks pieprasījums: globālais kviešu patēriņš pieaudzis par 1,8 milj. t, sasniedzot 809,8 milj. t. Pieprasījuma kāpumu galvenokārt veicinājis lielāks pārtikas patēriņš Nigērijā, Sudānā un Indijā.
• tirdzniecības pieaugums: pasaules tirdzniecības apjoms palielinājies par 1,3 milj. t, sasniedzot 214,3 milj. t, pateicoties ASV un ES eksporta pieaugumam.

Eiropa: Strategie Grains prognozē, ka ES kviešu raža 2025. gadā sasniegs 130,7 milj. t (salīdzinājumā ar 129,8 milj. t maija prognozē), kas ir par 15,5 % vairāk nekā 2024. gadā. Savukārt FranceAgriMer ziņo, ka Francijā mīksto kviešu kvalitātes novērtējums ir uzlabojies – par 1 % pieaudzis to kviešu īpatsvars, kuri novērtēti kā labi vai ļoti labi, sasniedzot 70 %.

2024. gada 13. jūnijs – ASV Vides aizsardzības aģentūra (EPA) publicējusi atjaunojamās degvielas standarta (RFS) atjauninājuma priekšlikumus 2026. un 2027. gadam. Šīs izmaiņas tieši ietekmē rapšu eļļas ražotājus un rapšu audzētājus, jo rapšu eļļa bieži tiek izmantota kā izejviela biodegvielas, īpaši biodīzeļdegvielas, ražošanā. Tās attiecas arī uz sojas pupiņu un kukurūzas audzētājiem – divām galvenajām izejvielām biodegvielas ražošanā ASV.

Kas ir vissvarīgākais un kā tas ietekmē tirgu?

• Tiek prognozēts, ka 2026. gadā biodegvielas izmantošana ASV pieaugs par gandrīz 8 %, bet 2027. gadā – vēl par 2 %. Tas nozīmē, ka ASV tirgū palielināsies pieprasījums pēc eļļas augu sēklām kā vienas no galvenajām biodīzeļdegvielas izejvielām.
• Liels uzsvars uz vietējo ražošanu: EPA ierosina stingri ierobežot importētās biodegvielas un to izejvielu izmantošanu. Importētās izejvielas (piemēram, rapšu eļļa no Kanādas) veidotu tikai 50 % no ASV ražoto degvielu vērtības.
• Veicināt vairāk eļļas augu sēklu audzēšanu un presēšanu uz vietas (ASV): vietējā ražošana kļūs ekonomiski pievilcīgāka, kas var palielināt pieprasījumu pēc vietējām izejvielām (piemēram, sojas vai rapša sēklām). Lielāks kopējais pieprasījums pēc biodegvielām var saglabāt kopējo eļļas augu sēklu tirgus aktivitāti, jo īpaši, ja ASV piedāvājums nespēs ātri reaģēt.
• Zaļās elektroenerģijas izslēgšana no programmas: biodegvielas programmā vairs netiek atbalstīta elektroenerģija (tā sauktie eRIN), kas nozīmē vēl lielāku pieprasījumu pēc fiziskās biodegvielas, piemēram, biodīzeļdegvielas.