Graudu tirgus 38. nedēļas ziņas

Graudu tirgus 38. nedēļā saglabājās salīdzinoši stabils – Eiropas biržā nedaudz samazinājās gan kviešu, gan rapšu nākotnes līgumu cenas. Vienlaikus pasaules graudu tirgū turpināja pieaugt nenoteiktība saistībā ar Melnās jūras reģiona eksporta loģistiku, savukārt Latvijā uzmanības centrā ir arī pārmērīga augsnes mitruma radītie sarežģījumi ziemāju sējā.

Eiropas biržas nākotnes darījumi

Produkts	Nedēļas sākuma cena	Nedēļas beigu cena	Cenu svārstības
Kvieši (decembris)	242, 25 EUR/t	241,50 EUR/t	238,00-246,00 EUR/t
Rapši (novembris)	552,25 EUR/t	549,75  EUR/t	544,00-559,00 EUR/t

 

Pagājušajā nedēļā decembra kviešu nākotnes līgumu cena biržā samazinājās par 0,31%, nedēļas beigās sasniedzot 241,50 EUR/t. Savukārt novembra rapšu nākotnes līgumu cena samazinājās par 0,45% līdz 549,75 EUR/t

Tirgus jaunumi

Eiropas Savienībā būtiski palielinājies kukurūzas imports. Kopš 2026./2027. gada sezonas sākuma tas sasniedzis 4,01 milj. tonnu, kas ir par 38% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Lielākie piegādātāji bijuši ASV ar 1,65 milj. tonnu, Ukraina ar 1,35 milj. tonnu un Brazīlija ar 816 tūkst. tonnu. Savukārt ES kviešu eksports sasniedzis 5,61 milj. tonnu, kas ir par 2% mazāk nekā pirms gada. Miežu eksports bijis 1,7 milj. tonnu jeb par 40% mazāks nekā iepriekšējā sezonā. Francijā FranceAgriMer samazinājusi 2026./2027. gada kviešu eksporta prognozi uz valstīm ārpus ES no 7 līdz 6,3 milj. tonnu, bet uz citām ES valstīm – no 7,4 līdz 7,1 milj. tonnu. Arī sezonas beigu kviešu krājumu prognoze samazināta no 3,65 līdz 3,01 milj. tonnu.

Melnās jūras reģions

Melnās jūras reģionā graudu tirdzniecību turpina apgrūtināt uzbrukumi Ukrainas eksporta infrastruktūrai. Skarti Odesas un Donavas reģiona loģistikas objekti, tostarp infrastruktūra, kas ir nozīmīga Donavas eksporta koridora darbībai. Daļu kravu iespējams novirzīt caur Moldovu un Rumāniju, tomēr šie maršruti nespēj pilnībā aizstāt ierastās Melnās jūras eksporta jaudas. Ukrainas Lauksaimniecības ministrija brīdinājusi – ja ostu darbības ierobežojumi turpināsies ilgāk par sešiem mēnešiem, ekonomiskā spiediena dēļ sējumu platības valstī varētu samazināties aptuveni par trešdaļu jeb 7 milj. ha. Ukraina apsver arī papildu apdrošināšanas risinājumus pārtikas kravas pārvadājošajiem kuģiem, lai veicinātu to atgriešanos Odesas ostās. Šonedēļ šim faktoram ir vēl lielāka nozīme: Londonas apdrošinātāju Joint War Committee paplašinājusi paaugstināta riska zonu uz visu Melno jūru. Tas var palielināt kuģu apdrošināšanas un kravu pārvadājumu izmaksas. Tomēr būtiski – augstāks loģistikas risks pagaidām nav izraisījis strauju kviešu cenu kāpumu Eiropas biržā. Tirgus joprojām vērtē, vai augstākas apdrošināšanas un pārvadājumu izmaksas faktiski samazinās eksportējamo graudu apjomus.

Krievija un alternatīvie eksporta maršruti

Krievijas kviešu eksporta temps saglabājas ļoti zems. Tiek prognozēts, ka septembrī eksports nepārsniegs aptuveni 1,5 milj. tonnu, salīdzinot ar 4,6 milj. tonnu attiecīgajā periodā pirms gada. Samazinoties iespējām eksportēt caur Melno jūru, vairāk graudu tiek mēģināts novirzīt caur Kaspijas un Baltijas jūras ostām, kā arī Tālajiem Austrumiem. Tomēr šie maršruti ir lēnāki un dārgāki. No Latvijas tirgus skatupunkta šī tendence ir īpaši uzmanības vērta. Melnās jūras loģistikas traucējumi var palielināt interesi par alternatīviem eksporta ceļiem, tostarp Baltijas jūras reģionu, taču tas pats par sevi vēl nenozīmē automātisku graudu cenu kāpumu. Krievijā vājā eksporta un notiekošās ražas novākšanas rezultātā graudu krājumi saimniecībās augusta beigās sasnieguši 41,22 milj. tonnu – par 9,3% vairāk nekā pirms gada. Pieaugošais piedāvājums ietekmē arī graudu iepirkuma cenas Krievijas iekšējā tirgū.

Latvija – pārmērīgs augsnes mitrums apgrūtina ziemāju sēju.

Latvijā šobrīd viens no būtiskākajiem izaicinājumiem ir pārmērīgs augsnes mitrums. Kurzemē, Vidzemē un Sēlijā vietām augsne joprojām ir pārāk mitra, lai kvalitatīvi sagatavotu laukus un veiktu ziemāju sēju. Arī ziemas rapša sējumi attīstās nevienmērīgi – agrāk sētie augi daudzviet jau sasnieguši 5–6 lapu stadiju, savukārt vēlākajos sējumos vienā laukā sastopami augi ļoti dažādās attīstības stadijās. Atsevišķās vietās pārmērīga mitruma dēļ daļa augu ir gājusi bojā. Šādos apstākļos īpaši svarīga ir katra lauka faktiskā stāvokļa izvērtēšana – augsnes nestspēja, augu attīstības stadija, sakņu sistēma un kaitēkļu, tostarp kailgliemežu, klātbūtne. Vienāda pieeja visam laukam vai pāragra apstrāde var nebūt piemērota.

Šī informācija balstīta uzņēmumu agronomu lauku novērojumos un nav uzskatāma par statistiski reprezentatīvu visas Latvijas sējumu novērtējumu.

Amerikas Savienotās Valstis

ASV novākti jau 93% vasaras kviešu, savukārt ziemas kvieši iesēti 8% plānotās platības, salīdzinot ar 10% attiecīgajā periodā pirms gada. Valsts dienvidu daļā saglabājas siltāki un sausāki laikapstākļi nekā ierasts, tādēļ pirms ziemas kviešu sējas bažas rada nepietiekams augsnes mitrums. Tomēr ASV Lielajos līdzenumos prognozētie nokrišņi varētu uzlabot sējas apstākļus. Nedēļas beigās kviešu eksporta pārdošanas apjoms sasniedza aptuveni 327 tūkst. tonnu, bet kopējais pārdošanas temps joprojām bija aptuveni par 5% zemāks par sezonas mērķa sasniegšanai nepieciešamo līmeni. Galvenie pircēji bija Filipīnas, Meksika un Dienvidkoreja.

Argentīna

Argentīnā nedēļas laikā pārdots 51 tūkst. tonnu 2026./2027. gada ražas kviešu, kopējam jaunās ražas pārdošanas apjomam sasniedzot 3,78 milj. tonnu. Tas ir par 42% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada. Savukārt iepriekšējās sezonas kviešu pārdošanas apjoms sasniedzis 22,39 milj. tonnu, kas ir par 33% vairāk nekā pirms gada.

Galvenais secinājums

Graudu tirgus 38. nedēļā Eiropas biržā saglabājās samērā stabils – kviešu un rapšu cenas samazinājās mazāk nekā par pusprocentu. Vienlaikus fiziskajā graudu tirgū pieaug Melnās jūras reģiona loģistikas un kuģošanas riski, taču pagaidām tie nav izraisījuši strauju cenu reakciju biržā. Latvijas lauksaimniekiem šobrīd būtiska ir arī situācija laukos – augsnes mitrums vietām kavē ziemāju sēju un rada nevienmērīgu ziemas rapša attīstību. Tādēļ tuvākajā laikā vienlīdz svarīgi būs sekot gan pasaules graudu cenu un eksporta tendencēm, gan konkrētajiem sējas un sējumu attīstības apstākļiem Latvijas reģionos.