Graudu tirgus 49. nedēļas ziņas: Smagsvari plosās Atlantijas okeāna otrā pusē

Smagsvari plosās Atlantijas okeāna otrā pusē

Eiropas biržas nākotnes līgumi

	Sākuma cena	Beigu cena	Cenu izmaiņas
Kvieši (marts)	229,00 Eut/t	230,25 Eur/t	227,75-234,75 Eur/t
Rapši (februāris)	438,00 Eur/t	441,50 Eurt/t	435,50-449,75 Eur/t

Gan kviešu, gan rapšu tirgū pagājušajā nedēļā fiksētas pozitīvas cenu izmaiņas. Kvieši sadārdzinājās par 0,5%, rapsis – 0,8%. Ne tikai Eiropas, bet arī ASV kviešu tirgū varēja redzēt, ka ASV kvieši pagājušajā nedēļā sadārdzinājās par vairāk nekā 6%. Galvenais cenu kāpuma iemesls Atlantijas okeāna otrā pusē bija palielinātais Ķīnas pieprasījums pēc ASV kviešiem. Lai gan parasti pastāv spēcīga korelācija starp Eiropas un ASV kviešu cenām, cenas Eiropā šoreiz pieauga daudz mazāk.

 

Tirgus ziņas

•  Kopš 8. augusta, kad Ukraina izveidoja pagaidu Melnās jūras graudu koridoru, tam ar kravu veiksmīgi cauri izgājuši vairāk nekā 200 kuģi. Tas liecina, ka Ukraina spēj pretoties Krievijai un pilnībā neatdod agresoram kontroli pār jūru. Graudu transports caur ostām joprojām ir galvenais loģistikas kanāls, caur kuru tiek eksportēti 70% graudu.
• Ukrainas graudu asociācijas prezidents Nikolajs Gorbačovs stāsta, ka Krievija eksportējusi vismaz 15 – 16 miljonus tonnu Ukrainas graudus, uzdodot tos kā savus. Lauksaimniekiem okupētajās teritorijās ir jāpārreģistrē saimniecības un jāsaņem Krievijas dokumenti, pretējā gadījumā tie nevar veikt saimniecisko darbību. N.Gorbačovs neteica, kurā laika posmā Krievija no Ukrainas nozaga šādu graudu daudzumu.
• Salīdzinot ar pagājušo gadu, Krievija palielināja graudu eksportu uz Eiropu. Lielākās izmaiņas: zirņu eksports uz Spāniju, cieto kviešu eksports uz Itāliju un linsēklu eksports uz Beļģiju. Iemesls ir vienkāršs – Krievijas piedāvātās zemākās cenas.

 

Globālais piedāvājuma un pieprasījuma ziņojums

 Piektdien ASV Lauksaimniecības departaments (USDA) publicēja ikmēneša graudu piedāvājuma un pieprasījuma ziņojumu, kurā sniegts pārskats par situāciju pasaulē. Apskatīsim galvenos punktus.

• Kvieši. Globālā ražas prognoze pieauga par vienu miljonu tonnu, sasniedzot 783 miljonus tonnu, bet to kompensēs par 1,8 miljoniem tonnu lielāks prognozētais patēriņš, tādējādi pasaules kviešu krājumi samazināsies līdz 258,2 miljoniem tonnu. Par vienu miljonu tonnu lielāka raža tiek prognozēta Austrālijai un Kanādai, savukārt Brazīlijā tā būs par vienu tonnu mazāka. Nelabvēlīgie laikapstākļi šosezon negatīvi ietekmējuši augstākminētos reģionus, lai gan postījumi nav bijuši tik lieli, kā sākotnēji domāts.
• Rapsis. Globālā ražas prognoze pieauga par 1,4 miljoniem tonnu, sasniedzot 87 miljonus tonnu. Pozitīvās ražas attīstības tendences Austrālijā un Kanādā arī veicina rapšu eksportu, kaut arī nedaudz, jo tirdzniecību kompensē Ukrainas rapšu eksporta samazināšanās. Rezumējot, var teikt, ka rapša tirgus pasaulē būs par aptuveni trīs miljoniem tonnu mazāks, salīdzinot ar pagājušo gadu, sasniedzot 17 miljonus tonnu. Galvenais iemesls ir zemāka Austrālijas rapšu raža. Pēc 2022. gada rekorda sezonas, kad nokritās cenas, tiek prognozēts, ka austrālieši izaudzēs 5,5 miljonus tonnu rapša.