Sodas ir daržas

Kad mēslojuma cenu pieaugums varētu apstāties, vēl nav zināms

2021 06 08

Nav zināms, kad varētu apstāties mēslošanas līdzekļu cenu pieaugums, kas sākās gada sākumā. Vislielākais cenu pieaugums pašlaik ir novērojams nitrātu, karbamīda, fosfora un kālija mēslošanas līdzekļiem.

Eksperti, kas sekojuši mēslošanas līdzekļu cenu izmaiņām kopš gada sākuma, saka, ka visi rekordi jau ir pārspēti. Tik strauju un pat krasu visa veida (bez izņēmumiem) mēslošanas līdzekļu cenu pieaugumu diez vai varēja gaidīt. Pasaules tirgū mēslojuma cenu izmaiņas ir iespaidīgas – karbamīda cena ir vidēji pieaugusi par aptuveni 50%, amonija nitrāta, šķidrā slāpekļa mēslojuma KAS-32 un fosfora mēslojuma – aptuveni 70%, kalcija amonija nitrātam – aptuveni 40%, kālijam – 15%. Pēdējo minēto mēslošanas līdzekļu cenas pieaugums šobrīd strauji kāpj, un nekas neliecina par iespējamu cenu kritumu.

“Novērtējot pašreizējo mēslošanas līdzekļu cenu situāciju, šķiet, ka pasaules tirgū trūkst mēslošanas līdzekļu. No vienas puses, to izraisīja darba ņēmēju pārvietošanās un aprīkojuma piegādes traucējumi COVID-19 dēļ, novēlota jaunu mēslošanas līdzekļu ražošanas uzsākšana un esošo kavēšana. No otras puses, COVID-19 ir uzsvēris pārtikas nodrošinājuma stratēģisko nozīmi, liekot dažām valstīm palielināt savus stratēģiskos pārtikas krājumus, kā rezultātā paaugstinās lauksaimniecības produktu cenas, kas savukārt palielina mēslojuma patēriņu. Šo situāciju apstiprina Indijas mēģinājumi sagādāt nepieciešamo karbamīda daudzumu pasaules tirgū. Indijā valdība organizē centralizētu mēslojuma importa iepirkumu, ik pēc pāris mēnešiem izsludinot iepirkuma izsoles, no kurām katrā parasti tiek iepirkti apmēram 1 līdz 1,5 miljoni tonnu karbamīda. Tomēr kopš maija sākuma Indijai trešajā pirkumu izsolē ir izdevies nopirkt tikai aptuveni 30% no nepieciešamā daudzuma, lai arī, salīdzinot izsoles maija sākumā un beigās, piedāvājuma cenas pieauga par aptuveni 50 USD/t. Un tas ir laikā, kad pieprasījums pēc karbamīda tiek uzskatīts par viszemāko. Līdz septembrim Indija vēlas importēt apmēram 3 miljoni tonnu karbamīda. Šādas tendences liek citām valstīm noteikt ierobežojumus mēslošanas līdzekļu eksportam: piemēram, Ēģipte jūnija sākumā noteica kvotas karbamīda ražotājiem vietējā tirgus apgādei, un, ja kvotas netiks ievērotas, tiks piemērots eksporta nodoklis – apm. 159 USD/t. Nevajadzētu izslēgt arī tādu pesimistisku iespēju, ka, tuvojoties pavasarim, mēslošanas līdzekļu var arī nebūt par jebkādu cenu – piemēram, Krievija sāk ierobežot mēslojuma eksportu, lai apmierinātu pieprasījumu vietējā tirgū, Baltkrievija tiek aizvērta pilnībā, un tad var nebūt vietu, kur iegādāties mēslojumu par jebkādu naudu”, saka tirgus analītiķis Tadas Staneika.

Lietuvā mēslojuma cenu pieaugums ir vidēji par 10 līdz 15% mazāks nekā pasaules tirgū, taču pieauguma tendence ir acīmredzama. Pēc ekspertu domām, mēslojuma cenu pieaugums ir saistīts ar sarežģītiem apsvērumiem, taču lielākā ietekme ir straujajam izejvielu cenu kāpumam.

“Viens no galvenajiem iemesliem Eiropas ražotājiem, kāpēc cenas nesamazinājās pat pēc slāpekļa mēslošanas galvenās sezonas beigām, ir izejvielu cena, kas ir strauji pieaugusi. Slāpekļa mēslošanas līdzekļu galvenā izejviela ir dabasgāze, kas salīdzinājumā ar pagājušā gada vasaras cenām ir palielinājusies  4 līdz 5 reizes. Visticamāk, ka tuvākajā nākotnē dabasgāzes cenas nesamazināsies, jo Eiropas krājumu līmenis ir rekordzems, kas ietekmē pieprasījumu un ir iemesls augstajām cenām. Turklāt mēslošanas līdzekļu sadārdzinājumu ir ietekmējusi arī izmešu kvotu (ETS) cenas dubultošana,” stāsta Baltijas valstu galvenā slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražotāja akciju sabiedrības “Achema“ pārdošanas vadītājs Mariuss Bareiķis.

Pēc M. Bareiķa teiktā, karbamīda stāvoklis pasaules tirgū paaugstina arī mēslojuma cenas.

“Ķīna kā viena no lielākajām karbamīda ražotājām un eksportētājām pasaulē ražo karbamīdu no oglēm, taču ogļu cenas ir pieaugušas par 25 līdz 30 procentiem. Pieaugošās ražošanas izmaksas ir novedušas arī pie tā, ka Ķīna eksportē mazāk un piegādā vairāk vietējiem tirgiem, kas valstij ir ne tikai rentablāk, bet arī atbilst Ķīnas publiskajai stratēģijai pašpietiekamības palielināšanai, piešķirot prioritāti karbamīda piegādei vietējā tirgū. Piedāvājuma samazināšanās pasaules tirgū ir radījusi apstākļus karbamīda cenu pieaugumam,” stāsta M. Bareiķis.

Un, lai arī šķiet, ka tas notiek attālos tirgos un nevar spēcīgi ietekmēt Lietuvu, pēc akciju sabiedrības “Achema“ pārdošanas vadītāja domām, diemžēl arī mēs nevaram izvairīties no izmaiņām pasaules tirgos – agri vai vēlu tās sasniegs arī mūsu valsti.

Tiem, kas gaida mēslošanas līdzekļu cenas samazinājumu, ekspertiem nav labu ziņu.

“Mēslojuma līdzekļi nav luksusa produkts, un bez tiem nav vērts gaidīt labu ražu. Šķiet, ka lauksaimnieki izprot situāciju un nekavējas ar mēslošanas līdzekļu iegādi – mēslošanas līdzekļu pārdošanas apjomi praktiski neatšķiras no iepriekšējo gadu rādītājiem. Un pat pie šādām izejvielu un izmešu kvotu cenām lētajiem mēslošanas līdzekļiem vienkārši nav vietas, jo Eiropas ražotājiem tad būtu jāstrādā ar zaudējumiem, tāpēc cenu kāpums joprojām ir iespējams,” saka “Agrochema“ mēslojuma nodaļas speciālists Arnolds Kemzūra.