Sodas ir daržas

Mēslojuma deficīts pavasarī var apgrūtināt darbu lauksaimniekiem un samazināt ražu

2021 11 25

Straujais mēslošanas līdzekļu cenu kāpums zemniekiem licis daudz domāt – vai gaidīt pavasari, cerot uz cenu stabilizāciju, vai mēslojumu pirkt tagad. Taču mēslošanas līdzekļu cena ir tikai viens no aspektiem, kas jāņem vērā, norāda SIA Agrochema Latvia vadītājs Dovydas Zaveckas.

«Gaidīt un mēģināt ietaupīt ir pilnīgi saprotami, taču, kā liecina prakse, tas bieži vien neizdodas. Kad gada sākumā mēslošanas līdzekļi sāka sadārdzināties, vasarā gaidīja cenu stabilizēšanās, taču gads bija pilnīgi neprognozējams: mēslojums sadārdzinājās, graudu cenas saglabājās augstas un raža nebija tik liela, kā visi cerēja. Pirms mēslošanas līdzekļu iegādes vasarā, daži zemnieki gaidīja rudeni, taču neviens nezināja, ka iestāsies enerģētiskā krīze, kas vairāk nekā 5 reizes palielināja gāzes – galvenās mēslojuma ražošanas izejvielas – cenas,” stāsta D. Zaveckas.

Taču, pēc “Agrochema” pārstāvja teiktā, pavasarī, kad sāksies galvenā mēslošana, problēma varētu būt pat nevis mēslošanas līdzekļu cenā, bet gan tā deficīts.

“Trešdaļa Eiropas mēslošanas līdzekļu rūpnīcu ir slēgtas vai samazinājušas ražošanu, jo rudenī pieauga gāzes cenas. Sekas būs jūtamas pasaules tirgū kopumā, jo pat īslaicīga mēslošanas līdzekļu ražošanas apstāšanās novedīs pie būtiska mēslojuma daudzuma samazināšanās tirgū un prasīs ilgu laiku, lai to atkal panāktu. Mēslošanas līdzekļu piedāvājuma samazināšanos veicina arī sankcijas pret Baltkrieviju un Ķīnas lēmums ierobežot mēslošanas līdzekļu eksportu līdz 2022.gada jūnijam, lai nodrošinātu piedāvājumu un cenas vietējam tirgum. Krievija to pašu dara kopš 1. decembra. šajā valstī tiks ieviestas eksporta kvotas. Līdz ar to, iespējams, ka lielākā problēma pavasarī būs nevis mēslošanas līdzekļu cenas, bet gan to trūkums,” stāsta D. Zaveckas.

Saspringtā situācija mēslošanas līdzekļu tirgū dažiem lauksaimniekiem liek aizdomāties par mēslošanas normu samazināšanu vai alternatīvu produktu meklēšanu, taču D. Zaveckas atgādināja, ka 2008.-2009. gada situācija, kad samazinot mēslojuma daudzumu izraisīja vēl mazāku ražu zemāku mēslojuma likmju dēļ.

«Mēslošanas līdzekļu cenas sāka būtiski pieaugt 2008. gadā un pieauga 2009. gadā, tāpēc daļa lauksaimnieku nolēma samazināt mēslošanas normas, bet citi sējumus pat nemēsloja. Šī lēmuma rezultāts ir par vienu miljonu tonnu mazāk 2010. gadā. labības ražas valstī un pārtikas cenu kāpums. Protams, mēslojuma normas var un vajag pielāgot, ņemot vērā augsnes izpēti, taču pieredze rāda, ka krasi lēmumi nenes cerēto gala rezultātu,” stāsta D. Zaveckas.

Mēslojuma nodaļas vadītājs norādīja, ka pašreizējās tirgus situācijas dēļ ir samazināta arī Baltijā lielākās slāpekļa mēslojuma ražotnes Achema ražošana un pavasarī, pieaugot pieprasījumam pēc mēslošanas līdzekļiem, var arī rasties problēmas ar loģistiku un mēslošanas līdzekļu deficītu.

«Pavasarim gatavojamies jau šobrīd un, cik atļauj mūsu noliktavu un loģistikas kapacitāte, uzkrājam krājumus un cenšamies nodrošināt, lai mēslojuma nepieciešamība tiktu apmierināta. Priecājamies, ka 2021.g. izdevās izvairīties no problēmām ar produkcijas piegādi, taču šis gads apliecināja, ka jāgaida labākais un jāgatavojas sliktākajam,” uzsvēra SIA Agrochema Latvija vadītājs.