Minerālmēslu tirgus: Vai pēc grūtā 2022. gada varam sagaidīt labāku 2023. gadu?

Pagājušais gads mēslošanas līdzekļu tirgum bijis grūts. Cenu kāpuma radītā spriedze tirgū bija jūtama jau 2021. gada beigās, bet 2022. gada februārī situācija mainījās, kad sākās karš Ukrainā.

Viena no valsts lielākajām agrobiznesa kompānijām “Agrochema” komercdirektors Gerards Brazaitis stāsta, ka kara sekas izjutīsim arī šogad.

“Pēc kara sākuma Rietumu sankcijas pret Krieviju apgrūtināja mēslošanas līdzekļu tirdzniecību no šīs valsts uz ES. Reaģējot uz sankcijām, Krievija noteica dažādus slāpekļa mēslošanas līdzekļu eksporta aizliegumus. Uzreiz pēc tam dabasgāzes cenas Eiropā strauji pieauga, vēl vairāk sadārdzinot slāpekļa mēslojuma ražošanas izmaksas. Rezultātā piedāvājums samazinājās un cenas turpināja strauji pieaug, sasniedzot maksimumu 2022. gada maijā, kas arī sakrita ar tipisku sezonālo pieprasījuma pieaugumu. Pagājušā gada vasaras beigās, nespējot izturēt cenu lēcienu, lielākās Eiropas mēslošanas līdzekļu rūpnīcas paziņoja par īslaicīgu darbības apturēšanu,” vērtējot 2022. gadu, stāsta G. Brazaitis.

Lai gan šobrīd tirgus situācija ir nedaudz stabilāka, pēc “Agrochema” komercdirektora teiktā, ir grūti prognozēt, kādā virzienā viss pagriezīsies.
Paaugstinājās izejvielu un visa mēslošanas līdzekļu cenas.

Nopietnā krīze 2022. gadā daudz piedzīvojušajam izejvielu un mēslošanas līdzekļu tirgum nesola ātru atveseļošanos.

Amonjaka ražotņu bojājumu dēļ 2022. gadā Ukrainas eksports martā praktiski apstājās. Kopš aprīļa Krievijas amonjaka eksports ir samazinājies par 95%. Lai gan tādi piegādātāji kā Trinidāda un Tobāgo un ASV ir palielinājuši eksportu, ar to nav bijis pietiekami, lai kompensētu Krievijas un Ukrainas radītos zaudējumus.

“Slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanas galvenās izejvielas amonjaka tirgū pagājušajā gadā notika īsts satricinājums – samazinājās amonjaka piedāvājums, pieauga cenas, tāpēc arī Eiropā ievestā amonjaka daudzumi bija ievērojami mazāki. Ražošanas izmaksu pieauguma dēļ ir samazināta arī vietējā amonjaka ražošana. Kamēr ražošana pamazām atsākas, februārī solītās jaunas sankcijas pret Krieviju, visticamāk, liks apstākļiem atkal mainīties. Tiek prognozēts, ka 2023. gadā iekšzemes ražošanas un ārējā piedāvājuma traucējumu dēļ pieprasījums pēc amonjaka Eiropā var samazināties pat par 28%,” stāsta G. Brazaitis.

Piemēram, Krievijas amonija nitrāta eksports no Ukrainas kara sākuma līdz gada beigām ir samazinājies par 67%, bet kalcija amonija nitrāta – par 40%. Tiek lēsts, ka gadījumā, ja Krievija un Ukraina pārtrauks piegādāt slāpekļa mēslojumu, pasaule līdz 2023. gadam zaudētu aptuveni ceturto daļu no nepieciešamā slāpekļa mēslojuma daudzuma.

Pagājušais gads negatīvi ietekmēja arī pasaules karbamīda tirgu, kur piegādes no Krievijas un Ukrainas veidoja aptuveni 15%, tam strauji samazinoties, un Ķīna, kas ir pasaulē lielākā karbamīda ražotāja, ieviesa dažādus tirdzniecību ierobežojošus pasākumus. Paredzams, ka straujais karbamīda ražošanas jaudas pieaugums Nigērijā, Ēģiptē un ASV šogad kompensēs lielāko daļu piegādes zuduma no Ķīnas, Krievijas un Ukrainas.

Vai 2023. gadā mēslojuma pietiks visiem?

Pēc G. Brazaiša teiktā, Eiropas ražotāji spēj nodrošināt aptuveni 80% no Eiropas lauksaimniekiem nepieciešamajiem mēslošanas līdzekļiem. Augsto gāzes cenu dēļ 2022. gadā mēslošanas līdzekļu ražošana bija par 31% zemāka nekā 2021. gadā.

“Pastāvošā enerģētikas krīze, visticamāk, 2023. gada pirmajā pusē nopietni pārbaudīs Eiropas vienotību. Energoietilpīgās nozares, tostarp slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražotāji, var būt spiestas uz laiku pārtraukt darbību gāzes trūkuma dēļ un piedzīvot nepieciešamību izvirzīt citas prioritārās nozares. Krievija plāno noteikt arī 23,5% eksporta nodokli visu veidu mēslošanas līdzekļiem, ja cena pārsniedz 450,00 USD par tonnu. Risks var rasties arī tādēļ, ka ES mēslošanas līdzekļu ražotāji neatsāks ražošanu ar pilnu jaudu. Izejvielu cenu nenoteiktība un arvien tumšākās ekonomikas perspektīvas lielu optimismu nedod,” sacīja “Agrochema” komercdirektors.

Ja vietējā ražošana nenodrošinās nepieciešamo mēslojuma daudzumu, pēc G. Brazaiša teiktā, atliek cerēt, ka Eiropas ostas un autotransports spēs izturēt pieaugošus mēslojuma importa apjomus.

“Mēslojums ir nepieciešama prece, tāpēc būs jāveic visi pasākumi, lai mēslojuma vajadzību apmierinātu. Viens no šādiem pasākumiem ir mēslošanas līdzekļu imports. Jāatzīst, ka mēslošanas līdzekļu tirgus joprojām ir neaizsargāts pret piegādes ķēdes traucējumiem. Ievērojami pieaudzis sūtījumu apjoms uz Gdaņskas ostu Polijā, tāpēc sagaidāms, ka šī osta var sasniegt savas mēslojuma jaudas robežu. Būtisks kravu apjoma pieaugums vērojams arī Denkerkas ostā, Francijā. Potenciāla iespēja importēt mēslojumu Eiropā saglabājas caur Konstancas ostu Rumānijā, jo ievērojami samazinās sūtījumu apjoms no Krievijas. Cerības tiek liktas arī uz Antverpeni – tur nepieciešamības gadījumā var pieņemt par 50% vairāk mēslojuma,” stāsta G. Brazaitis.

Runājot par mēslošanas līdzekļu pārvadāšanu pa sauszemes ceļiem, G. Brazaitis uzsvēra, ka arī šajā nozarē vērojams būtisks kravu pieaugums, un sauszemes loģistika saskaras ar vairākiem izaicinājumiem.

“Trūkst kravas auto vadītāju, un, pieaugot dīzeļdegvielas cenām, nemitīgi palielinās arī kravu pārvadājumu izmaksu īpatsvars. Domājams, ka šoferu trūkuma un augsto dīzeļdegvielas cenu kombinācija radīs vētru Eiropā, kā rezultātā pārvadājumi drīzumā var sasniegt rekordaugstu cenu līmeni,” sacīja G. Brazaitis.

Kā norāda “Agrochema” komercdirektors, tirgus dalībnieki lielākās cerības liek uz to, ka ražotāji varēs atsākt finansiāli izdevīgāko vietējo ražošanu. Ja šis scenārijs neizdosies, atliek cerēt, ka Eiropas ostas spēs pieņemt lielākus importa mēslošanas līdzekļus, tādējādi nodrošinot Eiropas reģionu ar konkurētspējīgāku produkciju un neļaujot mēslojuma cenām vēl vairāk augt.

“Lai kaut nedaudz precīzāk prognozētu mēslošanas līdzekļu tirgus izredzes 2023. gadā ir pārāk daudz “ja”. Ja karš beigsies, ja izejvielu cenas kritīsies, ja izdosies pārvarēt loģistikas izaicinājumus, ja Eiropā tiks pilnībā atjaunotas ražošanas jaudas, var sagaidīt tirgus un cenu stabilizāciju. Bet, ja tikai viens “ja” tiek mainīts uz “nē”, viss “iet” pavisam citā virzienā. Šķiet, šogad būs tikai jāpārdzīvo pagājušā gada notikumu sekas un jāiemācās strādāt apstākļos, kas joprojām ir nestabili un neprognozējami,” uzsvēra G. Brazaitis.