Ukrainas kara ietekme uz mēslošanas līdzekļu tirgu

24.februārī uzsāktā kara darbība Ukrainā ir būtiski ietekmējusi pasaules ekonomiku, praktiski visās nozarēs. Kā karš ir ietekmējis mēslošanas līdzekļu tirgu un ko mēs varam sagaidīt šajā sezonā?

Karojošās puses
Krievija un Ukraina ir nozīmīgas labības eksportētājas: to kukurūzas eksports veido aptuveni 20% no kopējā pasaules eksporta, kviešu – 30 procenti. Saskaņā ar IHS Markit datiem Krievija aizņem aptuveni 13 procentus pasaules mēslošanas līdzekļu izejvielu tirgū un aptuveni 16% jau saražotajiem mēslošanas līdzekļiem.
Krievija ražo visas augiem nepieciešamās pamatbarības vielas: fosforu, slāpekli un kāliju. Krievijā iegūst hidrokarbonātu un sēru, kas ir viena no galvenajām izejvielām mēslošanas līdzekļu ražošanā. Turklāt valsts ir viena no lielākajām un nozīmīgākajām naftas un gāzes ražotājām pasaulē. Ar šiem resursiem Krievija ir pilnībā pašpietiekama mēslošanas līdzekļu ražotāja un liela eksportētāja. Globālām sankcijām nebūs būtiskas ietekmes uz Krievijas mēslošanas līdzekļu tirgu.
Ukraina ir svarīga globālajā slāpekļa mēslošanas līdzekļu tirgū, taču, ja vietējā ražošana apstāsies un mēslojums būs jāieved, tad būs grūti Ukarainai izaudzēt lauksaimniecībai nepieciešamās kultūras.
Turpinoties karam, mēslošanas līdzekļu ražotāji Ukrainā, varētu samazināt ražošanu un valsts var saskarties ar rūpnīcu infrastruktūras un krājumu iznīcināšanu. Pastāv risks, ka 2022. gada sēja un raža, atstās būtisku negatīvu ietekmi un strauji pieaugs arī graudu cenas.

SLĀPEKĻA TIRGUS
Amonija nitrāts (AN). Krievijas AN eksports veido aptuveni 45% no pasaules tirgus. Gandrīz 50% no Krievijas AN eksporta iet uz Brazīliju, kas no Krievijas importē pat 96%. Pagaidām nav zināms, kādu pozīciju Brazīlija ieņems sakarā ar sankcijām pret Krieviju, bet, ja tā nolemtu izpildīt sankcijas, valstij būtu jāmeklē, kur importēt AN vai jāpalielina iekšemes ražošana. AN var aizstāt ar šķidro slāpekļa mēslojumu KAS vai citiem mēslošanas līdzekļiem.

Būtiskas izmaiņas AN tirgū:

• Gāzes cenu kāpums ir piespiedis lielu daļu Eiropas ražotāju izstāties no tirgus un apturēt tirdzniecību, kā arī lielais cenu pieaugums ir izraisījis ražošanas jaudas samazināšanos.
• Gan ražotāji, gan loģistikas uzņēmumi nelabprāt sadarbojas ar Krieviju.
• Krievija turpina ierobežot mēslošanas līdzekļu eksportu un tikai “draudzīgās” valstis varēs turpinās sadarboties un iegādāties Krievijas mēslojumu.

Krievijā ražotais šķidrais mēslojums KAS no kopējā mēslošanas līdzekļu tirgus veido aptuveni 26%. Galvenā valsts uz kuru Krievija eksportē KAS mēslojumu ir ASV, jo tā pērk aptuveni 65 procentus no visiem Krievijā saražotajiem mēslojumiem. Citas valstis, kas importē lielu daudzumu KAS no Krievijas, ir Austrālija un Argentīna. Sakarā ar antidempinga maksājumu uzlikšanu Krievijai, importam uz ASV 2022. gadā vajadzētu strauji krist. Ja Argentīna un Austrālija nolemtu piemērot sankcijas Krievijai, arī šīm valstīm būtu jāizvēlas, vai vairāk importēt KAS no Eiropas un citām valstīm, vai meklēt alternatīvus produktus, vai arī palielināt vietējo ražošanu.
Kalcija amonija nitrāts (KAN) ir dominējošais mēslojums Eiropā un tikai 4% KAN Eiropā tiek importēts no Krievijas. Sankcijām nevajadzētu ietekmēt Eiropas UAN tirgu.

Rezumējot situāciju slāpekļa mēslošanas līdzekļu tirgū:

• Slāpekļa mēslojuma rūpnīcām ir jāatrod cits piegādātajs, ja līdz šim tā ir bijusi Krievija un jānodrošina nepārtrauktas amonjaka piegādes.
• Dažos mēslošanas līdzekļu tirgos, īpaši tajos, kuros izmanto lielu daudzumu nitrātu, piemēram, KAS, var rasties preču trūkums.
• Karš vissmagāk skars AN un KAS tirgu, jo Krievija ir galvenā šo mēslošanas līdzekļu eksportētāja.
• Maza ticamība, ka 2022. gada otrā pusē mēslošanas līdzekļu cenas varētu samazināties, jo tas ir saistīts ar izejvielu, loģistikas cenu kāpumu.

FOSFORS
Krievija ir viens no nozīmīgākajiem “spēlētājiem” fosfora tirgū: 2020. gadā valsts bija ceturtā lielākā fosfora iežu ieguvēja un trešā lielākā fosfora mēslošanas līdzekļu eksportētāja. Krievijas kā eksportētājas nozīme pieauga vēl vairāk, jo Ķīna (pasaulē lielākā fosfora mēslošanas līdzekļu ražotāja un eksportētāja) paziņoja par stingrākiem mēslošanas līdzekļu eksporta ierobežojumiem līdz 2022. gadam maijam.
Lielāko daļu mēslošanas līdzekļu Krievija eksportē uz Brazīliju, Indiju, Ķīnu, kā arī uz Eiropu. Indija, Ķīna un Vidusāzijas valstis, šķiet, nav ieinteresētas piemērot sankcijas Krievijai, jo tā dod priekšroku importam no šīs valsts. Ja Brazīlija neatteiksies no fosfora mēslošanas līdzekļu importa no Krievijas, tad citām valstīm, piem. Marokā ražotāji varēs piedāvāt fosforu citiem tirgiem.
Krievija ir nozīmīga fosfora mēslošanas līdzekļu izejvielu eksportētāja arī ražotājiem Norvēģijā, Beļģijā, Lietuvā, Rumānijā un Baltkrievijā un mazākā mērā arī Ukrainā. Viņiem būs jāmeklē alternatīvi piegādātāji vai jāturpina sadarbība ar Krieviju, bet tuvākā alternatīva Krievijas fosfātiežiem ir Dienvidāfrikā.

KĀLIJS
Kālija mēslošanas līdzekļu tirgus piedzīvo vislielākās pārmaiņas. Tirgi, kas vēl nav atguvušies no Baltkrievijas produktu sankcijām, saskaras ar potenciālu Krievijas un Baltkrievijas preču deficītu. Šīs valstis veido aptuveni 40% kālija ražošanu visā pasaulē. Pagaidām tiešu sankciju nav, taču kravu pārvadājumiem jau ir reāli izaicinājumi.
Visvairāk kāliju Krievija eksportēja uz Brazīliju, Ķīnu, ASV, Indonēziju un Malaiziju. Sankcijas visticamāk vissmagāk skars ASV un Eiropas tirgus. Brazīlijai, tāpat kā fosfora mēslošanas līdzekļu tirgum, būs galvenā loma kālija tirgus līdzsvarā. Krievija un Baltkrievija veido gandrīz 50 procentus, tāpēc visu Brazīlijas importu nevarēs tik viegli mainīt. Dažām valstīm var būt ļoti grūti atrast alternatīvus kālija piegādātājus.
Kanāda varētu mēģināt palielināt kālija ražošanu, taču maksimālais pieaugums būtu tikai 4 miljoni tonnu, kas kompensētu tikai 5% trūkumu.

Kopsavilkumā:

• “Belarusian Potash Company” (BPC) paziņojis, ka nepārvaramas varas apstākļu dēļ, nespēja eksportēt mēslojumu caur Lietuvu un Ukrainu.
• Dažiem piegādātājiem ir jāatsakās no pārdošanas vai jāpaaugstina cenas, jo nav garentētas piegādes no Krievijas un Baltkrievijas.
• Iespējama eksporta apstāšanās visās Baltijas valstīs, kas vēl vairāk kāpina cenas.
•  Straujš piedāvājuma kritums izraisa strauju cenu kāpumu. 2009. gadā kālija mēslošanas līdzekļu patēriņš pasaulē pēc rekordlīmeņa sasniegšanas samazinājās par 45% un tagad liekas, ka līdzīga situācija atkārtosies arī šogad.

Mēslošanas līdzekļu ārvalstu tirgus apskatu sagatavoja “Agrochema” mēslojuma nodaļas vadītājs Arnoldas Kemzūra, sadarbībā ar HIS Markit.